Grapa ir tradicionāls Itāļu alkoholiskais dzēriens ar spēcīgu un savdabīgu aromātu, alkohola saturs 35%–60%. Nacionālais Grapas institūts Berscia pilsētā, Itālijā, grapu oficiāli dēvē par spirtu, kurš ir iegūts no izspiestu vīnogu miziņām. Izejvielām jābūt audzētam un pārstrādātām Itālijā, destilētam alkohola rūpnīcās Itālijā un tām ir jāizpilda noteiktas regulas.
Eiropas Savienības regula 1576/89. Spirta dzēriens, ražots no vīnogu ogu izspaidām, fermentēts un destilēts.
Senatnē grapa bija domāta nabagajiem iedzīvotājiem.
Daži vēsturnieki apgalvo, ka grapa ir radīta 5. gs., taču destilācijas prasme vietējiem iedzīvotājiem Friuliāņiem bija pazīstama jau krietni senāk. Cita teorija stāsta, ka 9. gs., kad Arābi okupēja Sicīliju, tie Itāļiem parādījuši destilāciju. Bet visvairāk vēstures avotu grapu datē no 5. gs.
Pēdējais grapas ražotāju modes kliedziens bija tāds, ka katra ražotne ražoja savu grapas veidu  ar netradicionālu stilu. Mūsdienās grapas ražotāji redz, ka viss labums ir kvalitātē, nevis kvantitātē. Grapa vairs nav tikai zīmols,  itālim tas ir kas vairāk.

Grapas ražošanā izmanto vairākas vīnogu šķirnes, tādas kā Moscato, Muller Thurgau, Traminer un Cabarnet– Sauvignon un citas. Itālija gadā saražo vairāk kā 40 miljonus grapas pudeļu.

Mūsdienās itāļi dažkārt grapu lieto arī brokastīs. Tā bieži vien tiek pievienota kafijai un lietota kā diģestīvs. Grapa ir arī sastāvdaļa kulinārijas mākslā, piemēram, pagatavojot tortes, cepumus un citus ēdienus.

Grapa kā alkoholisks dzēriens tiek izmantots arī kokteiļos.